Ķīniešu eļļas papīra lietussargi, kas sastāv no bambusa rāmja un virsmas, kas izgatavota no smalki krāsota mianzhi vai pizhi — plāna, bet izturīga papīra, kas galvenokārt izgatavots no koku mizas —, jau izsenis tiek uzskatīti par Ķīnas kultūras meistarības un poētiskā skaistuma tradīciju simbolu.
Ķīniešu eļļas papīra lietussargi, kas krāsoti ar tonjou — augu eļļu, kas iegūta no Dienvidķīnā bieži sastopamā tunga koka augļiem —, lai padarītu tos ūdensnecaurlaidīgus, ir ne tikai instruments lietus vai saules gaismas aizsardzībai, bet arī mākslas darbi ar bagātu kultūras nozīmi un estētisko vērtību.
Vēsture
Ar gandrīz divu tūkstošu gadu vēsturi Ķīnas eļļas papīra lietussargi ir vieni no vecākajiem lietussargiem pasaulē. Saskaņā ar vēsturiskiem ierakstiem pirmie eļļas papīra lietussargi Ķīnā sāka parādīties Austrumu Hanu dinastijas laikā (25.–220. g.). Tie drīz vien kļuva ļoti populāri, īpaši literātu vidū, kuriem patika rakstīt un zīmēt uz lietussarga virsmas pirms ūdensnecaurlaidīgās eļļas uzklāšanas, lai demonstrētu savas mākslinieciskās prasmes un literāro gaumi. Uz eļļas papīra lietussargiem kā populāri dekoratīvi raksti varēja atrast arī tradicionālās ķīniešu tintes glezniecības elementus, piemēram, putnus, ziedus un ainavas.
Vēlāk ķīniešu eļļas papīra lietussargi tika ievesti Japānā un toreizējā senajā Korejas karalistē Godžosjonā Tanu dinastijas laikā (618.–907. g.), tāpēc šajās divās valstīs tie bija pazīstami kā “Tanu lietussargi”. Mūsdienās tie joprojām tiek izmantoti kā aksesuārs sieviešu lomām tradicionālajās japāņu drāmās un dejās.
Gadsimtu gaitā ķīniešu lietussargi izplatījās arī citās Āzijas valstīs, piemēram, Vjetnamā un Taizemē.
Tradicionāls simbols
Eļļas papīra lietussargi ir neatņemama tradicionālo ķīniešu kāzu sastāvdaļa. Sarkanu eļļas papīra lietussargu tur savedējs, kad līgava tiek sagaidīta līgavaiņa mājās, jo lietussargam ir jāpalīdz novērst neveiksmi. Arī tāpēc, ka eļļas papīrs (youzhi) izklausās līdzīgi vārdam "radīt bērnus" (youzi), lietussargs tiek uzskatīts par auglības simbolu.
Turklāt ķīniešu literatūras darbos bieži parādās ķīniešu eļļas papīra lietussargi, lai apzīmētu romantiku un skaistumu, īpaši stāstos, kas norisinās uz dienvidiem no Jandzi upes, kur bieži līst un ir miglains.
Filmu un televīzijas adaptācijās, kuru pamatā ir slavenais seno ķīniešu stāsts "Baltā čūska kundze", bieži vien skaistā par čūsku pārvērstā varone Bai Sužena pirmo reizi satiek savu nākamo mīļāko Sju Sjaņu un tur rokās smalku eļļas papīra lietussargu.
“Viens pats, turot rokās eļļas papīra lietussargu, es klejoju pa garu, vientuļu aleju lietū…” skan populārajā mūsdienu ķīniešu dzejolī “A Ceļa lietū”, ko sarakstījis ķīniešu dzejnieks Dai Vanšu (Jan Sjaņji un Gledisas Jangas tulkojumā). Šis drūmais un sapņainais attēlojums ir vēl viens klasisks lietussarga kā kultūras ikonas piemērs.
Lietussarga apaļā daba padara to par atkalapvienošanās simbolu, jo ķīniešu valodā “apaļš” vai “aplis” (juaņa) nozīmē arī “sanākt kopā”.
Avots no Globa Times
Publicēšanas laiks: 2022. gada 4. jūlijs